tv3.lv

Apturēt mirkli: foto žurnālists Edijs Pālens par to, kā šogad ķēris kadrus trīs olimpiādēs

Edijs Pālens ir ziņu aģentūras LETA foto žurnālists, kas iemūžina visdažādākos notikumus – nepārspīlējot var teikt, ka ikviens Latvijā redzējis viņa bildes. Nesen Edijs atgriezies no Eiropas jauniešu olimpiādes Slovākijā. Tā viņam bija jau trešā olimpiāde viena gada laikā. Lūk, ko par pieredzi olimpiādēs, to īpašajiem apstākļiem un spēļu organizatorisko pusi stāsta fotogrāfs.

13. augustā 11:10

Edijs šogad bijis gan ziemas Olimpiskajās spēlēs Ķīnā (no 4. līdz 20. februārim), gan divās Eiropas jauniešu olimpiādēs – ziemas olimpiāde Somijas pilsētā Voukati (no 20. līdz 25. martam) un vasaras olimpiādē Slovākijā, Banska Bistricā (no 24. līdz 30. jūlijam). Covid-19 ierobežojumu dēļ spēles bija pārceltas un tāpēc sagadījies, ka šogad viss sanācis reizē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kovidtests kā rīta rosme un drošības pārbaudes

Ierašanās Pekinā. Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

Ja Pekinas olimpiskajās spēlēs bija ļoti strikti Covid-19 ierobežojumi – katru dienu jāveic Covid-19 testi, tad Somijā un Slovākijā noteikumi nebija tik cieši, atceras fotogrāfs. Protams, pirms došanās bija jāveic testi, bet bija daudz vieglāk pārvietoties un dokumentēt notiekošo.

Ķīnā, kur pie ļoti stingriem Covid-19 noteikumiem iedzīvotāji dzīvo jau vairāk nekā divus gadus, viss tika sagatavots, lai spēles noritētu īpaši drošos apstākļos. Olimpisko spēļu dalībnieki, atbalsta personāls un žurnālisti ieradās Pekinas lidostā, kas pārējiem ceļotājiem tika slēgta. Bija organizēti īpaši drošības koridori, visiem ieceļotājiem lidostā veica padziļinātu PCR testu (īpaši nepatīkami un sāpīgi). Tomēr tūlīt pēc nokļūšanas viesnīcā, tas ir, pēc aptuveni 3 stundām, ikvienam nācās veikt vēl vienu PCR testu.

Pēcāk Covid-19 testi bija jāveic katru dienu – ik rītu turpat viesnīcā nododot ātro testu. Rezultāti tika ievadīti elektroniskā sistēmā, lai informāciju par savas delegācijas dalībnieku veselības stāvokli saņemtu arī katras valsts olimpiskās komandas attiecīgi noteikts atbildīgais pārstāvis. Katru dienu ikvienam īpašā lietotnē nācies aizpildīt Covid-19 veselības anketu. To visiem dalībniekiem un personālam bija jāsāk pildīt jau 2 nedēļas pirms izlidošanas, stāsta Edijs.

Pekinā olimpieši, personāls un žurnālisti tika izmitināti īpašās viesnīcās olimpiskajā ciematā un katrs savā “burbulī”, kas stingri jāievēro. Katru došanos prom no viesnīcas reģistrēja drošības personāls. Pārvietošanas notika pa īpašiem koridoriem ar speciālu transportu uz spēļu norises vietām. No viesnīcas pašam savās gaitās un uz savu galvu nekur aiziet nedrīkstēja, pat ne pāri ielai uz veikalu.

Rinda pēc suvenīriem. Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

Visur bija jābrauc ar autobusiem, kuru kustības grafiki gan nebija īpaši pārdomāti. Reizēm nācies gaidīt vairāk par stundu, lai nokļūtu uz citu spēļu norises vietu vien pārsimt metru attālumā. Vienkārši pāriet pāri ielai nedrīkstēja, jo tāds drošības koridors nav izveidots. Citkārt, lai nokļūtu no viena punktu uz otru bijis ilgi jāgaida attiecīgais savienojums, bet braukt gribētāju bijis daudz. Lai arī ticis noteikts, ka vienā autobusā drīkst braukt 20 cilvēku, reizēm tur sakāpuši pat 60, jo kustības grafiki nebija labi saplānoti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Somijā un Slovākijā pārvietošanās bija daudz vienkāršāka. Nebija īpaši drošības koridori vai autobusi, visur varēja nokļūt pašu spēkiem. Attālumi starp hallēm un sacensību norises vietām bija daudz mazāki. Tā kā dažādu disciplīnu sacensības olimpiādēs notiek paralēli, tad nācies pat skriet no vienas sacensību vietas uz otru. Un šādi reizēm dienā sanācis nostaigāt 20 vai pat 30 kilometrus.

Savukārt Slovākijā bija ļoti stingra drošības kontrole, atceras Edijs – pārbaudīja apģērbu, kabatu un somu saturu. Interesanti, ka, ja līdzi bija kāds dzēriens, to bija jāpadzeras, lai redzētu, ka šķidrums ir drošs. Tāpat bija ar portatīvajiem lādētājiem-akumulatoriem un fotoaparātiem – drošības kontrolei bija jāparāda, ka tie darbojas paredzētajiem mērķiem, uztaisot testa foto vai parādot, ka lādētājs strādā. Tomēr kārtības protokols strādājis, un pārsteidzoši, bet varēja atrast pat pazudušas jeb autobusā atstātas lietas. Atrasto mantu punktā tās bija pat pēc vairākām dienām.

Pārpratumi un brīvprātīgie

Visās olimpiādēs varēja piedzīvot īpašo olimpisko garu, cilvēku saliedētību un atsaucību. Brīvprātīgie rūpējās par to, lai sacensību dalībnieki, atbalsta personāls un žurnālisti justos īpaši gaidīti un atbalstīti.

Spēļu pieredze. Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

Ķīnā reizēm gan Edijs reizumis juties kā ‘pazudis tulkojumā’ un ar brīvprātīgajiem nācies sazināties zīmju valodā vai ar automatizētu tulku palīdzību (telefonā vai planšetē), jo brīvprātīgo valodu zināšanas nereti nav bijušas pietiekamas, lai atbildētu uz jautājumiem. Brīvprātīgie un darbinieki rakstījuši vai ierunājuši atbildi un tad parādījuši tulkojumu uz ekrāna, tomēr tas nav noticis gluži bez pārpratumiem.

“Pekinā, ceļā uz “Big Air” trasi kalna pakājē, brīvprātīgajiem jautāju, vai te nepieciešama kāda īpaša fotogrāfu aproce, bet viņi tik smaidīja un rādīja, lai eju uz priekšu. Nākamajiem brīvprātīgajiem vēlreiz pajautāju, un arī tie mani sūtīja iet tālāk. Visbeidzot kāds brīvprātīgais mani pavadīja līdz pašai sacensību norises vietai un tad laipni palūdza uzrādīt aproci, kuras man, protams, nebija. Un tas viss pēc tam, kad biju veselu pus otru stundu tumsā kāpis kalnā,” nu jau ar smaidu atceras Edijs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Brīvprātīgais. Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

“Līdzīgi bija arī Somijā, kur gāju uz kalnu slēpošanas trasi. Tur nokļūstot, secināju, ka nepieciešams īpašs ekipējums jeb pie zābakiem stiprināmi dzelkšņi. Nācās doties atpakaļ.”
Savukārt Slovākijā džudo zālē vajadzējis novilkt apavus, staigāt drīkstējis tikai zeķēs. “Vairākas reizes ievēroju šos noteikumus, bet brīdī, kad Matīss Zeilis saņēma medaļu, skrēju no citas disciplīnas bildēšanas un pat nepamanīju, ka biju ieskrējis ar kurpēm,” Pālēns dalās atmiņās par spraigo fotogrāfa darbu.

Tehnoloģijas

Ķīnā tehnoloģiju klātbūtne bijusi jūtama vai uz katra stūra – skeneri datu nolasīšanai, automatizēti restorāni, roboti – dezinfekcijas šķidruma izsmidzinātāji, roboti – atkritumu urnas, kas pārvietojas pa telpu un piebrauc tev klāt, neskaitāmas lietotnes, kas izveidotas īpaši olimpiskajām spēlēm. Tajās cita starpā bijis jāreģistrē vilciena biļetes, jāievada veselības dati, fotogrāfiem caur tām bijis jāpiesakās uz konkrēto sacensību fotografēšanu.

Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

Tomēr, lai arī viss it kā ticis veidots, lai cilvēku darbu atvieglotu un ierobežotu kontaktus, uz tehnoloģijām ne vienmēr varēts pilnībā paļauties. Interneta signāls ne spēļu norises vietās, ne viesnīcās nav bijis pietiekami stiprs, lai ar video zvanu sazinātos sociālajos tīklos vai lai žurnālisti nosūtītu mājup lielus failus. Labi sakari bijuši tikai preses centrā, un reizēm apkārt pat sūtīti brīvprātīgie, ar īpašām signālu pastiprinošām antenām.

Dezinfekcijas robots. Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

Interesanti, ka daudz kur bijušas pieejamas planšetes – restorānā uz tām bijusi lasāma ēdienkarte, sacensību norises vietās žurnālisti tajās varēja sekot āra sacensību norisei no siltām iekštelpām.

Īpaša pieredze bildēt neredzētus sporta veidus

Lai arī Edijam ir liela pieredze dažādu sporta veidu fotografēšanā, tomēr olimpiādēs bija arī tādi sporta veidi, ko fotografējis pirmo reizi, jo īpaši dažādi ziemas sporta veidi, kas netiek praktizēti Latvijā kā “Big Air”, tramplīnlēkšana, ātrslidošana. Vasaras spēlēs pirmo reizi fotografējis badmintonu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

Olimpiādes ir arī lieliska iespēja izmēģināt jaunāko fototehniku. Lielākie fotoaparātu ražotāji fotogrāfiem tajās piedāvā izmēģināt, lietot viņu tehniku. To gan iepriekš īpaši rezervē un tad saņem uz vietas. Kā atzīst Edijs, tas ir arī diezgan praktiski, jo ceļojot nav jāņem līdzi tehnika. Nepieciešamo var dabūt uz vietas un tādējādi iespējams sacensības fotografēt ar pašu labāko un jaunāko tirgū pieejamo tehniku. Olimpiskajās spēlēs bija pat servisa centri, kur salabot, ja kas nestrādāja.

“Olimpiādes man bija ļoti īpaša darba pieredze. Garlaicīgi nebija ne mirkli – ik brīdi jauni un īpaši iespaidi. Diemžēl nepietika laika būt visās vietās, kur vēlējos, un redzēt visu to pasaules līmeņa zvaigžņu sniegumu, ko būtu gribējies. Katru dienu grafiku nācās ļoti uzmanīgi plānot, kā arī Ķīnā rezervēt vietu. Citreiz nācās ierasties vairākas stundas iepriekš, lai rezervēto vietu ieņemtu. Pekinā uz olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju devos četras stundas agrāk, bet jau tobrīd centra sektorā bija palikušas tikai divas brīvas vietas fotogrāfiem.

Ir nācies ilgstoši gaidīt ārā diezgan skarbos apstākļos – aukstumā vai karstumā. Piemēram, Ķīnā uz tramplīnlēkšanas sacensību sākumu jau 1,5 stundas iepriekš bijis jāgaida augšā, uz instalācijas. Slovākijā savukārt bija ļoti liels karstums, līdz +37 grādiem. Tādos apstākļos stadionā nācās strādāt pat vairākas stundas.

Olimpiskās spēles un jauniešu olimpiādes man atmiņā paliks arī ar to, cik īpaša sapratne un atbalsts valdīja starp dažādu valstu fotogrāfiem. Tādu neesmu pieredzējis nevienās citās sporta spēlēs, pasaules čempionātos vai politiskās sanāksmēs un notikumos,” saka pieredzējušais fotogrāfs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm