tv3.lv

Liepājniece pirmo reizi pārstāv Latviju maratonā Antarktīdā

Skriet Evija sāka jau trešajā klasē un pirmo maratonu pieveica 18 gadu vecumā. Trases gan jau sen sniedzas ārpus Latvijas ainavām – līdz šim viņa nav skrējusi vēl tikai Austrālijā un Latīņamerikā.

Evija Reine
“Antarctic Ice Marathon” uzvarētāja

“Skriešana man ir hobijs. Nekad īsti neesmu sevi skaitījusi pie profesionāļiem, bet skriešana aizņem ļoti lielu daļu no manas dzīves.”

Par Antraktīdas maratonu Evija uzzināja pirms 11 gadiem. Viens no lielākajiem šķēršļiem bija iespaidīgā dalības maksa – par piedalīšanos vien jāšķiras no vairāk nekā 18 000 dolāru, bet kopā ar lidojumiem un ekipējumu izmaksas sasniedz teju 30 000. Lai sakrātu naudu dalībai, Evija divus gadus dzīvoja un strādāja Norvēģijā.

Evija Reine
“Antarctic Ice Marathon” uzvarētāja

“Es nevienā brīdī nevarētu teikt, ka man bija slikta dzīve Latvijā, bet es sapratu, ja es mēģināšu to šeit sakrāt, tas man prasīs daudz ilgāku laiku. Norvēģijā man bija iespēja to izdarīt ātri.

Laikapstākļu dēļ lidojumus uz Antarktīdu vairākkārt atcēla un, ja sākotnēji bija plānots, ka ceļu izdosies veikt tikai ar vienu Covid-19 testu, aizvien pieaugošo drošības prasību dēļ beigās sanāca 11.

“Antarktīdā mēs dzīvojām teltīs pa diviem cilvēkiem, es dzīvoju ar poļu meiteni. Mums Antarktīdā bija paredzētas nepilnas trīs dienas, bet laikapstākļu dēļ tika samazināts laiks un mēs bijām tikai 28 stundas. Mēs nevarējām izlidot vētras dēļ un, ja mēs paliktu vienu dienu ilgāk nekā bija plānots, tad mēs ierastos tikai nākamgad atpakaļ kontinentā, jo atkal nāk sniega vētras un nav iespējams lidmašīnām ne nolaisties, ne pacelties,” stāsta “Antarctic Ice Marathon” uzvarētāja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Citos gados aklimatizācijai atvēlēta bija vismaz viena diena, bet šoreiz – tikai dažas stundas. Kam gatavoties, Evija pirms tam bija noskaidrojusi no citu gadu skrējējiem.

“Man bija izstāstīts, ka sajūta ir tāda pati kā skrienot pa smiltīm, līdz ar ko pēdējos divus mēnešus pirms Antarktīdas es skrēju tikai pa smilšu ceļiem.Mums bija jāgatavojas, ka ir iespējami -30 grādi, 35- un varēja būt arī -10. Pirms paša starta es pārģērbos trīs reizes mēģinot saprast, kas būs tas pareizākais un beigās es skrēju tādā pašā treniņtērpā, kā es skrēju Latvijā pie +10,” stāsta Reine.

Antarktīdas maratonā kopumā piedalījās 62 dalībnieki un sieviešu konkurencē Evija bija pirmā. Turklāt, viņa par vairākām minūtēm arī laboja astoņus gadus senu trases rekordu.

Evija Reine
“Antarctic Ice Marathon” uzvarētāja

“Braucot uz Antarktīdu, es biju sev apsolījusi, ka es cīnīšos, ka es nebraucu tikai noskriet, jo parasti braucu tikai noskriet. To, ka man būs iespēja uzlabot rekordu, es sapratu pirmajā aplī, jo man pietiekami labi skrējās un ātrums bija labs un visas distances laikā es cīnījos ar sevi par to, lai šis ātrums nemazinās un es rēķināju galvā, kā būs, kādā tempā man jānoskrien aplis, lai būtu iespēja rekordu uzstādīt.”

“Tie cilvēki, kas skrien no pārējām valstīm, tur neviens nav nonācis tāpat vien. Katram ir savs stāsts, kāpēc viņš ir tur, kāpēc skrien un ko dara. Ja man kādreiz šķita, ka es esmu daudz kur bijusi un daudz ko redzējusi, tad es sapratu, ka es joprojām esmu bērnudārza līmenī ar tiem cilvēkiem, ko satiku tur,” stāsta Reine.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Evija prom no mājām bija teju mēnesi. Ceļojumā viņa devās “ar rezervi” – ja nu gadījumā saslimst, lai var paspēt izveseļoties. Tomēr šķietami pašā zemeslodes malā izdevās sastapt arī latvieti.

“Kas bija ļoti emocionāli – pirms starta pie manis pienāca meitene un uzrunāja mani latviski. Tur uz vietas bāzē dzīvoja meitene, kas mums taisīja ēst. Un viņa visus tos apļus stāvēja ar Latvijas karogu un uzmundrināja mani un finišā gaidīja ar ceptiem cepumiem,” atminas Evija.

Nākamais Evijas mērķis ir Ziemeļpols. Šis maratons tiek uzskatīts par nežēlīgāku, jo laikapstākļi tur ir vēl nesaudzīgāki nekā Antarktīdā. Tur trases rekords sievietēm ir septiņas stundas.

“Motivācija darīt, braukt uz to pašu Antarktīdu vai Ziemeļpolu ir tas, ka ne visiem ir drosme to izdarīt un ne visiem ir spēks. Tā nav viena diena, kurā tu vari to izdarīt un tas, ka tas ceļš ir ilgāks – tev ir jāplāno.. Ts ir tāds interesants dzīves ceļš, ko darīt un ko piedzīvot. Tas viennozīmīgi ir to vērts,” spriež “Antarctic Ice Marathon” uzvarētāja.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm