Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Bez ķiverēm un ar spilvenu biksēs. Cik ļoti mainījies hokeja ekipējums 150 gadu laikā
Divas nedēļas esam sekojuši līdzi mūsu komandas lieliskajam sniegumam pasaules čempionātā hokejā, kur netrūka arī sāpīgu momentu un traumu, kas gūtas pašaizliedzīgā spēlē. Bet bez mūsdienīgā aprīkojuma traumas varētu būt vēl nopietnākas. Vai zināji, ka, piemēram, bez ķiveres hokejisti spēlēja vēl 20. gadsimta 70. gados? Portāls “tv3.lv” skaidro, kā gadu gaitā mainījies hokejistu ekipējums.
Pašlaik katrs hokejists no galvas līdz kājām ir ieskauts aizsargaprīkojumā. Sportisti uz ledus ir sešdesmit minūtes, kuru laikā tiek triekti pret bortu, saskrienas savā starpā, tiek izmantoti spēka paņēmieni un ar ķermeni aizsegti vārti, lai tajos neielidotu ripa. Ripa no vulkanizētas melnas gumijas, kas tiek triekta ar milzu spēku, tādēļ nepieciešamas augsto tehnoloģiju ķiveres, plecu polsterējumi, krūškurvja aizsargi, elkoņu sargi, aizsargcimdi, zobu kapes, ļoti polsterēti šorti, apakšstilbu spilventiņi un kakla sargi. Pirms simts gadiem nebija gandrīz nekā no tā vai bija vien primitīvi no ādas vai koka paštaisīti aizsargi un vienkārši spilventiņi, kas ielikti biksēs vai zeķēs, mazinot triecienu. Tomēr hokeju spēlēja tikpat aizrautīgi.
Ekipējuma pirmssākumi
Hokeja sporta pirmsākumi meklējami Kanādā, Kvebekā, 1870. gados. Universitātes studentu grupa izgudroja un izmēģināja jauno ziemas sporta veidu Makgila universitātē. Tas visiem dikti iepatikās.
Tolaik tā gan bija visai primitīva spēle, salīdzinot ar mūsdienām, turklāt ļoti traumatiska, jo pirmie hokejisti praktiski nevalkāja nekādus aizsarglīdzekļus. Uniformas un apģērbs, ko viņi valkāja, vairāk bija paredzēti, lai būtu silti, atrodoties uz ledus, nevis lai pasargātu no triecieniem.
Hokejistu slidas un nūjas bija elementāras. Pirmās hokeja slidas bija tikai zābaki ar asmeņiem, kas piestiprināti to apakšā, bet nūjas tika izgrieztas no viena koka gabala.
Kad zilumu un sasitumu bija jau ļoti daudz, tika ieviests arī pirmais aizsargaprīkojums – apakšstilbu aizsargi. Apakšstilbu aizsargi bija pirmais aprīkojums, ko daži spēlētāji izvēlējās valkāt 1880. gados. Tie parasti bija izgatavoti no ādas vai koka, raksta hokeja tēmām veltītais portāls “bshockey.com”
Arī ripa tolaik bija izgatavota no koka, bet vārtsargi līdz aptuveni 1900. gadam valkāja maz vai vispār nekādus aizsarglīdzekļus. Vārtsargu sākotnējais ekipējums sastāvēja no kāju spilventiņiem, kas tika pielāgoti kriketa stila kāju aizsargiem no koka.
Kad ieviesa aizsarglīdzekļus?
Pirmos ekipējuma aizsargelementus, kādus mēs tos tagad saprotam, pievienoja pēc divdesmitā gadsimta mijas. Tie bija polsterēti hokeja cimdi, elkoņu sargi un plecu sargi.
Interesanti, ka arī cimdus hokejisti sākotnēji valkāja vairāk siltuma dēļ, nevis aizsardzībai. Taču arī aizsargfunkcija nāca drīz – 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs spēlētāji cimdiem pievienoja polsterējumu .
Savukārt hokeja cimds nostiprinātu īkšķi ieguva 20. gadsimta 30. gados pēc tam, kad kāds spēlētājs salauza īkšķi. Faktiski šāda veida traumu stāsts patiesībā ļoti skaidri ilustrē ekipējuma attīstību un jaunu hokeja aprīkojuma vienību izgudrošanu – tās tapa pēc smagiem negadījumiem uz laukuma.
Pirmās ķiveres
Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados hokejs kļuva par fizisku un bīstamu sporta veidu. Spēlētāji biežāk uz ledus krita, tāpēc arī elkoņu aizsargi kļuva par nepieciešamu papildinājumu. Lai sevi pasargātu, daži spēlētāji kreklu ārpusē izveidoja elkoņu aizsargus. Citi uzšuva ādu vai citus polsterējumus īstajiem krekliem.
Ap 1940. gadiem daži spēlētāji pievienoja arī plecu un ķermeņa vidusdaļas polsterējumu, lai bloķētu triecienu un retāk gūtu traumas. Plastikāta aizsargus pamazām sāka ieviest pēc Otrā pasaules kara. Šie materiāli radīja arī izturīgākus un vairāk aizsarglīdzekļus, kas mazināja kritienu, sitienu un spēka paņēmienu radītās traumas.
Pirmoreiz kāds spēlētājs, lai aizsargātu galvu, ķiveri valkāja 1928. un 1929. gada sezonā. Viens no pirmajiem spēlētājiem ar ķiveri bija Džordžs Ouens, kurš, iespējams, uz ledus nēsāja futbola ādas ķiveri, raksta “bshockey.com”.
Diemžēl iemesls, kāpēc ķiveres sāka valkāt biežāk, bija traģisks. Tas notika pēc bēdīgi slavenā 1933. gada incidenta, kurā bija iesaistīts Eiss Beilijs no Toronto “Maple Leafs” un Edijs Šors no Bostonas “Bruins”. Spēlē abi spēlētāji guva visai nopietnus savainojumus, atsitoties ar neaizsargātām galvām pret ledu.
Beilijs paklupināja Šoru, kurš atriebās, pagrūžot Beiliju no aizmugures. Beilijs no gūtajām traumām gandrīz nomira un vairs nekad nespēlēja NHL, teikts publikācijā “bshockey.com”.
Jāpiebilst, ka komandas pēc šīs traģiskās spēles mēģināja mudināt savus spēlētājus valkāt ķiveres, taču tās tika slikti uzņemtas. Tomēr Šors gan pēc incidenta visu atlikušo karjeras laiku valkāja ķiveri.
Tā kā ķiveres kļuva arvien izplatītākas citos sporta veidos, piemēram, futbolā un beisbolā, arī hokejisti sāka tās pieņemt.
Tomēr tikai 1970. gados ķiveres kļuva patiešām izplatītas, bet obligātas profesionālajā sportā tās ir vien no 1979. gada.
Tagad ķiveres ir izgatavotas no cieta, plastmasai līdzīga materiāla ar putu polsterējumu iekšpusē, lai labāk aizsargātu pret galvas traumām, raksta “Therinklive.com”. Mūsdienās gandrīz visi spēlētāji spēlējot valkā ķiveres, un profesionālajās līgās tas ir obligāti. Turklāt daudzi hokejisti izvēlas ķiveres ar aizsargstiklu vai restēm, lai nodrošinātu papildu aizsardzību sejai.
Hokeja nūjas
Hokeja nūjas sākotnēji tika izgatavotas no koka, kas padarīja tās ļoti smagas un grūti kontrolējamas. Arī fto forma bija ļoti robusta.
Interesanti, ka tikai no 1950. gadiem hokeja nūju izgatavošanai sāka izmantot stikla šķiedru. Tas padarīja nūjas vieglākas, izturīgākas un vieglāk kontrolējamas, zina stāstīt “Therinklive.com”.
Pagājušā gadsimta 60. gados spēlētāji arī pirmo reizi sāka izliekt hokeja nūjas izliekumu, kas ļāva vieglāk pacelt ripu augstāk.
Mūsdienās nūjas parasti izgatavo no oglekļa šķiedras vai citiem kompozītmateriāliem. Tie ir izstrādāti tā, lai tie būtu pēc iespējas vieglāki un izturīgāki, lai nodrošinātu vislabāko vadību un izturību.
Slidas
Kā jau minēts, pirmie hokejisti vienkārši valkāja kurpes ar metāla sliedīti apakšā, kas ļāva pārvietoties pa ledu, bet neko ātri tas nebija iespējams.
Kad spēlētāji sāka valkāt slidas ar asmeņiem, viņi varēja pārvietoties jau ātrāk un ar precīzākiem griezumiem, pagriezieniem un kustībām, palielinot spēles ātrumu un azartu.
Mūsdienās slidas ir izgatavotas no dažādiem materiāliem, tostarp pievēršot īpašu uzmanību arī hokeja zābaku uzbūvei, lai pēc iespējas pasargātu spēlētāja potītes.
Vārtsargu ekipējuma izmaiņas
Sākotnēji vārtsargi spēlēja teju bez aizsarglīdzekļiem, turklāt ar tādu pašu nūju kā spēlētāji.
Pirmā vārtsarga ekipējuma maiņa bija vārtsarga nūjas apakšējās daļas paplašināšana, kas notika 1910. gados. Tas tika darīts, lai vārtsargam būtu lielāka iespēja atvairīt ripu ar nūju, raksta “bshockey.com”.
Pēc tam vienkāršajam polsterētajam cimdam, ko vārtsargi valkāja abās rokās, tika pievienots bloķētājs/aizsargs. Tāpat vārtsargi mēdza izmantot satvērienu ar divām rokām uz nūjas. Tas mainījās, kad brīvās rokas cimds tika pārveidots par ķērājcimdu. Tas pirmo reizi notika 1948. gadā, padarot to tādu, kā izmanto mūsdienās.
Neticami, bet hokeja vārtsargi nevalkāja maskas vairāk nekā pirmos 75 šī sporta veida praktizēšanas gadus. Žaks Plante no Monreālas “Canadiens” bija pirmais vārtsargs, kurš to sāka izmantot Nacionālajā hokeja līgā (NHL).
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
