Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Latvijas kaimiņvalstis olimpisko spēļu boikota draudus nosauc par pārsteidzīgiem
Latvijas Olimpiskā komiteja paziņojusi, ka, solidarizējoties ar Ukrainu un nosodot Krievijas īstenoto militāro agresiju pret to, ir apņēmusies nestartēt 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja tajās dalību ņems Krievija un Baltkrievija. Mūsu kaimiņi – Lietuva un Igaunija – šo lēmumu gan sauc par pārsteidzīgu un sakās, ka to sportisti spēlēs nepiedalīsies vien galējā situācijā, šādu lēmumu pieņemot kopā ar atlētiem.
Jau vēstīts – ja Krievijai un Baltkrievijai tomēr izdosies iedabūt nākamajās olimpiskajās spēlēs savus sportistus zem tā sauktā neitrālā karoga, Latvija šajā olimpiādē nepiedalīsies. Šādu lēmumu atbalsta ne tik vien Latvijas Olimpiskā komiteja, bet arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Latvijas Olimpiskās komitejas paziņojums:
Uzskatot, ka patlaban prioritāte ir solidaritāte ar ukraiņu tautu un Ukrainas sportu, ir nepieciešams spert izlēmīgus soļus RUS un BLR “maigās varas” ierobežošanai kā Latvijas, tā starptautiskajā sporta apritē. #KopāStiprāki 🇱🇻🇺🇦 Lasīt👇 pic.twitter.com/oVIKL4JKcy— LOK (@Olimpiade_lv) February 1, 2023
Mūsu lēmumu gan līdz galam neizprot citos jautājumos tik solidārās kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija.
Lietuva: Šāds lēmums šobrīd ir neloģisks
Lietuvas Nacionālās Olimpiskās komitejas prezidente Daina Gudzinevičiūte TV3 Lietuva raidījumā “Prožektoru gaismā ar Edmundu Jakilaičius” norādījusi, ka Latvijas Olimpiskās komitejas lēmums par vasaras olimpisko spēļu boikotēšanu, ja tajās būs ļauts piedalīties arī Baltkrievijas un Krievijas sportistiem zem neitrāla karoga, ir pāragrs. Tā kā spēles būs vēl pēc pus otra gada, nav prognozējams, kas šajā laika posmā notiks, līdz ar to šobrīd pieņemt šādu lēmumu ir neloģiski.
“Es tiešām gribu ticēt, ka tur tik un tā krievu nebūs, ja federācijas saglabās līdzšinējās pozīcijas,” sacīja Gudzinevičiūte.
Viņa paudusi, ka lielākā daļa starptautiskās olimpisko sportu federācijas jau ir izslēgušas Baltkrieviju un Krieviju, kā dēļ šo valstu sportisti nemaz nevarēs piedalīties olimpisko spēļu atlasēs. Vienlaikus Gudzinevičiūte atzīst, ka Latvijas lēmums ir sava veida spiediena instruments ne vien uz Starptautisko Olimpisko komiteju, bet citām valstīm, tomēr viņa nav pārliecināta, vai tas būs efektīvs.
“Pirmkārt, boikotēšana kaitēs saviem sportistiem, nevis ārzemniekiem. Tas dod iespēju citiem, tiem pašiem nevēlamajiem krieviem iegūt vairāk medaļu. Ja nebūs spējīgu sportistu, viņiem būs izcilas iespējas sevi pierādīt. Tas ir ļoti negodīgi pret tiem sportistiem, kuri gatavojas daudzus gadus.
Manuprāt, vēl neloģiskāk ir to darīt, ja visi apstākļi ir neskaidri. Šobrīd es saku, ka mēs neapsveram šo iespēju, jo ir vēl par agru[, lai par to runātu]. Kad pienāks laiks, ja šāds jautājums tiešām tiks izskatīts, tas nebūs izpildkomitejas lēmums, kā to izdarīja latvieši – par to tiks runāts, jautāts sportistu viedoklis,” uzsvērusi Lietuvas Olimpiskās komitejas prezidente.
Gudzinevičiūte gan atzīst – nebūtu godīgi, ja olimpiskajās spēlēs piedalīsies Krievijas sportisti, bet ne ukraiņi, taču vēl nav skaidrs, kas galu galā notiks. Viņa personīgi nevēlētos, lai spēlēs piedalās krievu sportisti, un, ja tas būtu viņas ietekmes sfērā, iespējams, kaut ko varētu lietas labā darīt, tomēr viss nav tik vienkārši. Ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņotu – baltkrievi un krievi spēlēs nepiedalīsies, būtu jāmaina spēļu harta.
“Ārzemnieki, Āfrika, Āzija uz to skatās pavisam citādāk. Runājot par citu valstu un kontinentu problēmjautājumiem, tas, ko dzirdējām Nacionālās Olimpisko komiteju asociācijas Ģenerālās asamblejas laikā, kad lietuvieši, latvieši, Igaunija un Skandināvijas valstis pauda, ka nevēlamies, lai Krievija tajās [spēlēs] piedalās, Āfrikas kontinenta prezidents teica: “Jūs pašus vajadzētu izslēgt.” (..) Jebkurā gadījumā tas būtu ļoti ilgs process. Lai [spēlēs] nebūtu krievu, ir tikai viens ceļš – federācijām izslēgt krievus un baltkrievus,” uzsvēra Gudzinevičiūte.
Viņa arī atklāja, ka pašlaik notiek pārrunas ar nacionālajām olimpiskajām komitejām un tiek plānots vērsties pie federācijām, lai Baltkrievija un Krievija nevarētu piedalīties federāciju sacensībās un kvalificēties spēlēm.
Igaunija: Šāda lēmuma pieņemšana būs galīgais variants
Arī Igaunijas Olimpiskās komitejas (EOK) vadītājs Urmass Sõõrumaa sacījis, ka kaimiņvalsts neboikotēs 2024. gada spēles, ja karš Ukrainā joprojām turpinās un ja olimpiskajās spēlēs piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Šāda lēmuma pieņemšana būs galīgais variants, kuru Igaunija izskatīs, jo tas būtu negodīgs pret valsts sportistiem, kas spēlēm gatavojušies gadiem, vēsta ERR.
“Boikoti nekad nav īsti pie kā noveduši. Mums ir tendence fantazēt, ka varētu izrādīties, ka daži Krievijas sportisti zem neitrāla karoga patiesībā ir iesaistījušies kaut kādā viltus karoga operācijā. Lai tas ir brīdinājums šīm spēlēm,” ETV politikas raidījumā “Esimene stuudio” sacīja EOK vadītājs, piebilstot, ka nedrīkst aizmirst – lielākā daļa Krievijas sportistu ir militāristi un, gūstot medaļas, saņem arī militāros apbalvojumus.
Arī Igaunijas 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs diska mešanā Gerds Kanters uzsvēris, ka spēļu boikots būtu nopietns trieciens jebkura sportista karjerai un lēmums tajās piedalīties (vai nepiedalīties) atkarīgs no katra sportista sirdsapziņas. Tāpat viņš aicina lēmumus nesasteigt, jo līdz spēlēm vēl ir laiks, un tos pieņemt kopā ar sportistiem nevis viņu vārdā.
Tiesa, Sõõrumaa atzīmē – ja Krievijas sportisti arī piedalīsies olimpiskajās spēlēs zem neitrāla karoga, tas neizslēdz iespēju, ka no viņu puses varētu sekot kādas provokācijas un tikt sludināts Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina režīms, tostarp propaganda. Ja kāds igauņu sportists nevēlas piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs kopā ar krieviem, viņi ir laipni aicināti to darīt.
EOK vadītājs arī atgādinājis par olimpisko kvalifikāciju, kas vēl krievu un baltkrievu sportistiem jāizpilda, lai olimpiskajās spēlēs vispār varētu piedalīties. To visdrīzāk varētu apgrūtināt valstis, kurās norisināsies sacensības, bet kuras neatbalsta Krieviju.
Galu galā Francijas prezidenta Emanuela Makrona galvenais uzdevums šobrīd ir darīt visu, lai nodrošinātu, ka spēles Parīzē norisināsies bez masveida boikotiem, it īpaši no Eiropas valstu puses, uzsvēris Sõõrumaa.
Ukrainā karā krīt iespējamie olimpiskie medaļnieki
Jāatgādina, ka Polijas sporta ministrs paziņojis, ka sadarbībā ar Lielbritāniju ir gatavs veidot valstu koalīciju pret Krievijas dalību olimpiskajās spēlēs. Tāpat izskanējušas ziņas, ka līdz ar Latviju par iespējamu nepiedalīšanos Parīzes olimpiskajās spēlēs paziņojušas arī Somija un Dānija.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunājis Makronu, mudinot nepieļaut Krievijas piedalīšanos olimpiskajās spēlēs. Ja tomēr okupanti spēlēs varēs piedalīties, tādā veidā it kā tiks nodota ziņa – Kremļa terors ir pieņemams.
Ukrainai olimpisko spēļu iespējamo dalībnieku saraksts kaisa sāli brūcēs arī tādēļ, ka, kamēr vispār notiek diskusijas par Krievijas un Baltkrievijas dalību, karā krīt daudzsološie ukraiņu sportisti. Piemēram, trešdien Letičivā zemes klēpī guldīts 22 gadus vecais ukraiņu desmitcīņnieks Volodimirs Androščuks, kurš pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma kļuva par brīvprātīgo karavīru un tika nogalināts aizvadītajā nedēļā Bahmutā, ziņo “Reuters”. Tika lēsts, ka jaunajam sportistam bija lielas izredzes startēt olimpiskajās spēlēs un gūt labus rezultātus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
