“Kurbads”: Ledus sporta veidi ar šādām izmaksām par enerģiju, visticamāk, vienkārši izmirs

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā aģentūrai LETA atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma “Kurbads un Ko” valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

16. septembrī 8:42

Viņš sacīja, ka 70% “Kurbada” ledus halles izdevumu veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laikapstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties,” atzina Pikāns.

Viņš uzsvēra, ka ledus sporta veidi ar šādām izmaksām par enerģiju, visticamāk, vienkārši izmirs, jo kļūs par dārgu.

Pikāns minēja, ja iepriekš vidējā ledus laukuma īres cena bija ap 200 eiro stundā. Pašlaik, ņemot vērā elektrības sadārdzinājumu, cenai būtu jābūt vidēji 350-400 eiro. Lielākā daļa no aptaujātajām amatieru hokeja komandām un sporta skolas audzēkņu vecākiem ir atzinuši, ka daudz vairāk par halles pakalpojumiem maksāt nevarēs atļauties.

“Nu alternatīva, protams, ir, lai cilvēki turpmāk spēlē tikai futbolu un basketbolu. Bet mēs zinām, ka hokejam un daiļslidošanai Latvijā ir ļoti lielas vēsturiskas tradīcijas. Tādēļ, manuprāt, būtu jēgpilni padomāt, kā šos sešus līdz astoņus mēnešus tomēr visiem sadoties rokās, lai varam izturēt cerībā, ka cenas kritīsies, tirgus normalizēsies un mēs šos sporta veidus varēsim paturēt, nevis aizslēgt halles un pārbūvēt tās par noliktavām. Bet tam ir vajadzīgs atbalsts,” pauda “Kurbads un Ko” vadītājs.

Turklāt viņš uzsvēra, ka atbalsts var būt ļoti dažādās formās, piemēram, arī iepirkumi par skolēnu slidotapmācību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Kurbads un Ko” valdes loceklis Renārs Slesarčuks sacīja, ka par situāciju ir informēta gan Latvijas Hokeja federācija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, kura ir atbildīgā par sporta attīstību Latvijā.

Viņš arī norādīja, ka valstij šajā laikā būtu jāapzinās, ka Rīgā teju visa ledus haļļu infrastruktūra ir tapusi par privāto uzņēmēju līdzekļiem, un valstij līdz šim nav bijis jāiegulda tās attīstībā. Izņēmums Rīgā ir tikai jaunā ledus halle pie “Daugavas” stadiona un hokeja skolas “Rīga” mazā halle, bet visi pārējie ir privātie ledus laukumi.

“Diemžēl pagaidām politiskā līmenī mēs neesam spējuši gūt izpratni Izglītības un zinātnes ministrijā. Mēs ļoti ceram, ka tas mainīsies. Šīs ir īstermiņa grūtības, kuru pārvarēšanai ir nepieciešams valsts atbalsts, jo neviens nevarēja prognozēt, ka elektrības cena desmitkāršosies,” atzina Slešarčuks.

Jautāts, ja netiks saņemts valsts atbalsts, vai alternatīva būs, ka “Kurbada” ledus halle tiek aizslēgta un ledus izkausēts, Pikāns atbildēja apstiprinoši.

Jau vēstīts, ka SIA “Kurbads un Ko” apgrozījums pagājušajā gadā bija 10,299 miljoni eiro, kas ir par 22,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 79,9% – līdz 1,68 miljoniem eiro.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kompānija reģistrēta 1995. gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro. “Kurbads un Ko” pieder SIA “11k holdings”, kuras īpašnieks ir Andis Pikāns.

Savukārt “Rumbulas sporta centrs”, kas pieder “Kurbads un Ko” un Pikānam, pagājušo gadu noslēdza ar 261 252 eiro apgrozījumu, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2020. gadā, kā arī guva 42 854 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm